Biedrības “Jaunatne smaidam”  biedri un jaunieši, kas pie mums atbraukuši no dažādām pasaules valstīm – Vācijas, Čehijas, Taivānas, Lielbritānijas un Itālijas, lai piedalītos brīvprātīgā darba nometnē, pirmajā augusta nedēļas nogalē  devās pie kaimiņiem lietuviešiem, uz jauniešu dienas pasākumu, un  Biržu pilsētas svētkiem. Saņēmām uzaicinājumu  piedalīties jauniešu dienā no Biržu jaunatnes lietu koordinatora Merūnas Jukonis, viņš mūsu klinšu kāpšanas torni pamanīja pirms 2 gadiem Bauskas jauniešu dienā. Šķiet, ka  šo aktivitāti – klinšu kāpšanu  nu būs iemīlējuši ne tikai vietējie jaunieši, bet arī tie, kas dzīvo otrpus  Mēmeles upes krastiem.
 
Mūsu puiši smagi nopūlējās ceļot torni Biržu pils parkā, kad tas beidzot bija gatavs, rindām pulcējās bērni un arī pieaugušie, lai izmēģinātu savus spēkus klinšu kāpšanā. Pasākumu pārsteidza sliktie laikapstākļi, kārtīgi izlijām lietū, taču kad tas mitējās, un debesis jau satumsa, kāpt gribētāji atkal pulcējās pie mūsu torņa. Drošināšanas darbus beidzām stundu pirms pusnakts.
 
Nākamajā dienā – Biržu pilsētas svētkos, līdzās piepūšamajām atrakcijām, batutiem un citām aktivitātēm, netrūka kāpt gribētāju arī pie mūsu kāpšanas torņa. Laiks bija gana labs, lai Makss – jaunietis no Spānijas, kas pie mums pavadīs gadu Eiropas brīvprātīgā darba projekta ietvaros, uzliktu slackline - starp kokiem nospriegotu lentu vairāku metru garumā, pa kuru ejot, kā virves dejotājam trenēt savu līdzsvara izjūtu. Makss jau trīs gadus praktizējas slackline, šogad plāno iemācīties arī dažādus trikus, taču jau tagad ar savu meistarību Makss piesaistīja ne mazums skatītāju un fotoaparātu.
 
Svētku izskaņā mūs uzaicināja piedalīties arī pilsētas svētku gājienā, tā nu tērpušies biedrības krekliņos, pilnā ekipējumā, ar virvēm, sistēmām, karabīnēm un ķiverēm, nesot tūristu somu un neiztrūkstošu āra dzīves sastāvdaļu – nometnes katlu, devāmies plaši apmeklētajā gājienā.  Lietuvietis Merūnas gāja kopā ar mums un skaļi sauca – Latvija, Bārbele, Youth for smile, ačiū… Malās stāvošie gavilēja mums. Atmosfēra bija lieliska, nevarēja pārstāt smaidīt! Radās sajūta, ka tā tam ir jābūt, mēs taču esam smaidošie jaunieši, radās aizvien lielāka pārliecība, ka tas, ko mēs darām un kurp virzāmies ir pareizais ceļš!
 
Biedrības “Jaunatne smaidam” valdes locekle
Inese Pučeka